Ledus hokejs pret lauka hokeju - spēles noteikumi

INTRO

No malas skatoties, hokejs uz ledus un hokejs uz laukuma var šķist kā viena un tā pati spēle, kas tiek spēlēta uz atšķirīga seguma. Lai gan abu spēļu mērķis ir identisks (gūt vairāk vārtu nekā pretinieku komanda), abiem ar nūju balstītiem sporta veidiem ir atšķirīgi un kontrastējoši noteikumi, kas būtiski maina spēles gaitu.

SPĒLES VIRSMA

Visredzamākā atšķirība starp hokeju uz ledus un hokeju uz laukuma ir spēļu segums.

LEDUS HOKEJS

Hokejs tiek spēlēts uz slēgtas ledus virsmas, ko dēvē par "ledus laukumu". Šo ledus laukumu ieskauj barjeras un stikla logi, kas ir izturīgi pret sadursmēm, nevis tradicionālā ārpunkta līnija, kas ļauj spēlētājiem spēles laikā izmantot sienas. Lai gan uz ledus nav ārpunkta robežas, uz ledus joprojām ir redzamas sarkanā un zilā krāsā iekrāsotas zīmes, kas nosaka dažādus spēles noteikumus.

FIELD HOKEJS

Laukuma hokeja spēles sacensību līmenī jāspēlē uz mākslīgā seguma laukumiem. Lai gan dažas amatieru spēles var spēlēt uz zāles laukumiem, priekšroka tiek dota mākslīgajam segumam, jo tas nodrošina daudz ātrāku bumbas kustību.

IEKĀRTAS

Visos hokeja sporta veidos ir trīs šādi elementi:

• Bumba/ ripa
• nūja (lai trāpītu ar bumbu)
• Tīkli/vārti (lai trāpītu ar bumbu)

Gan hokejā, gan hokejā uz laukuma ir šie trīs aprīkojuma elementi, taču tie ir diezgan atšķirīgi abos sporta veidos.

LEDUS HOKEJS

Atšķirībā no tradicionālās bumbas ripa ir plakans gumijas disks, kas slīd, nevis ripo. Šāds konstrukcijas apsvērums galvenokārt ir saistīts ar to, ka ledus spēles laukumā nav berzes, tātad ripai nav nepieciešams ripot, lai kustētos.

Hokeja nūjas parasti ir izgatavotas no koka vai oglekļa šķiedras, un tās ir simetriskas, ļaujot spēlētājiem izmantot abas nūjas puses.

Tā kā hokejs tiek spēlēts uz ledus un bieži notiek sadursmes ar citiem spēlētājiem, sportistiem papildus jālieto šāds ekipējums:

• Ledus slidas
• Ķivere ar vizieri
• Plecu spilventiņi
• Cimdi
• Aizsargbikses/ polsterētas bikses
• Apakšstilba spilventiņi
• Elkoņu spilventiņi
• Mutes aizsargi

Hokeja vārtsargi valkā papildu polsterējumu, lai pasargātu sevi no ātri lidojošām ripām (līdz pat 105 MPH!). Šajā papildu aprīkojumā ietilpst biezāki kāju aizsargi, lielāki roku aizsargi, cimds, kas darbojas kā tīkls ripas ķeršanai, pilna sejas maska un īpaši liela hokeja nūja.

FIELD HOKEJS

Laukuma hokejā ripas vietā tiek izmantota tipiska apaļa plastmasas bumbiņa.

Laukuma hokeja nūja unikāli atgādina apgrieztu pastaigu nūju; nūjas gals, ko izmanto, lai trāpītu pa bumbiņu, ir izliekts un noapaļots. Tomēr atšķirībā no hokeja nūjas ar vairākām virsmām laukuma hokejisti nevar izmantot nūjas noapaļoto virsmu, lai trāpītu pa bumbiņu vai piespēlētu. Tā vietā viņiem jāizmanto nūjas plakanā puse, lai saskartos ar bumbiņu.

Atšķirībā no hokeja uz ledus, hokejam uz laukuma nav nepieciešama plaša aizsargaprīkojuma lietošana. Tomēr ir ļoti ieteicams izmantot šādu ekipējumu:

• Laukuma hokeja knaģi vai zāliena apavi
• Elkoņu spilventiņi
• Aizsargmaska vai aizsargbrilles
• Mutes aizsargi
• Augstas zeķes un aizsargbikses

Līdzīgi kā hokejā, arī hokeja vārtsargiem ir jāvalkā papildu ekipējums. Interesanti, ka abos sporta veidos vārtsarga ekipējums ir ļoti līdzīgs: pilna sejas maska, masīvi kāju aizsargi un milzīgi cimdi/ roku aizsargs.

GAMEPLAY

Visos hokeja sporta veidos spēles mērķis ir vienkāršs - gūt vairāk punktu nekā pretinieku komanda, raidot bumbu/ ripu pretinieku komandas vārtos. Tāpat kā futbolā vai lakrosā, spēlētājiem ir jānonāk vārtu gūšanas pozīcijā, pārvietojot bumbu garām aizsargiem, izmantojot ātrumu un piespēles. Neraugoties uz šīm acīmredzamajām līdzībām, abiem sporta veidiem ir stingras noteikumu atšķirības, kas lielā mērā nosaka spēles tempu.no spēles.

SPĒLĒTĀJU POZĪCIJAS

LEDUS HOKEJS

Jebkurā brīdī uz ledus atrodas trīs hokejisti. Trīs no šiem spēlētājiem ir uzbrucēji, divi - aizsargi un viens ir vārtsargs.

• Uzbrucēji: Šī ir pozīcija, kas galvenokārt ir atbildīga par punktu gūšanu uzbrukumā.
• Aizsardzība: Šie divi spēlētāji ir atbildīgi par to, lai ripa netiktu atvairīta no vārtsarga un pretinieku komanda nevarētu izdarīt brīvu metienu.
• Vārtsargs: Tāpat kā jebkurā citā sporta veidā, vārtsargs ir atbildīgs par to, lai ripa nenonāktu vārtos. Vārtsargiem ir atļauts bloķēt metienus, izmantojot jebkuru ķermeņa daļu vai nūju.

FIELD HOKEJS

Tā kā laukums ir daudz plašāks, vienai komandai laukumā drīkst atrasties 11 spēlētāji. Spēlētāju skaits katrā pozīcijā var mainīties atkarībā no trenera spēles plāna.

• Uzbrucēji: Šī pozīcija ir atbildīga par lielāko daļu komandas uzbrukuma.
• Pussargi: Pussargi ir atbildīgi par ieguldījumu gan aizsardzībā, gan uzbrukumā.
• Aizstāvji: Kā norāda nosaukums, aizsargu uzdevums ir aizsargāt vārtus un neļaut pretiniekam gūt vārtus.
• Vārtsargs: Vārtsargs ir atbildīgs par to, lai būtu pēdējā aizsardzības līnija. Vārtsargs ir vienīgā pozīcija laukumā, kurā var apzināti pieskarties bumbai, neizmantojot hokeja nūju.

DIFERENCĒŠANAS NOTEIKUMI

ĶERMEŅA UN BUMBAS KONTAKTS

Hokejā spēlētāji var pieskarties ripai ar visām ķermeņa daļām. Ja ripa tiek atsviesta gaisā, spēlētājiem ir atļauts pat paņemt ripu no gaisa un ātri novietot to atpakaļ uz ledus.

Laukuma hokejā miesas kontakts ar bumbiņu ir stingri aizliegts. Patiesībā aizsardzības spēlētājiem pat nav atļauts izmantot savu ķermeni, lai mērķtiecīgi bloķētu metienu, kā arī uzbrukuma spēlētājiem nav atļauts raidīt bumbiņu pa gaisu, ja kāds spēlētājs atrodas metiena līnijā. Jebkurš miesas kontakts ar spēles bumbiņu, kas vienai komandai rada priekšrocības, nekavējoties nozīmē spēles pārtraukšanu.

FIZISKĀ PERSONĪBA

Ledus hokejs ir bēdīgi slavens ar to, ka tas ir kontaktsporta veids. "Bodychecking", tīša ietriekšanās pretinieku spēlētājā, ir neatņemama aizsardzības spēles sastāvdaļa. Patiesībā šajā sporta veidā kontakts ir tik ļoti veicināts, ka tiesneši ļauj spēlētājiem piedalīties cīņās ar pretinieku komandu un neiejaucas, kamēr viens no spēlētājiem neatrodas uz zemes. Neskatoties uz šo vardarbības attaisnojumu,hokejā spēlētāji tiek sodīti par pārmērīgi agresīvām darbībām (tostarp cīņām).

Laukuma hokejā kontakts ir stingri reglamentēts.

VĒRTĒŠANA

Hokejam ir tādi paši noteikumi par vārtu gūšanu kā futbolam. Spēlētāji var gūt vārtus no jebkuras vietas uz ledus, lai gan tiek piemērotas soda minūtes, kas nozīmē, ka uzbrūkošais spēlētājs nedrīkst slidot garām noteiktai zilajai līnijai, kamēr ripa nav šķērsojusi to.

Laukuma hokejā ir unikāla "sitienu zona", kas laukumā ir attēlota kā D veida līnija ap vārtsargu un ir vienīgā zona laukumā, no kuras spēlētājs var gūt vārtus.

Vēl viena atšķirība starp abiem sporta veidiem ir tā, ka laukuma hokejā nav noteikumu par noteikumu pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka spēlētāji var nodot bumbu no viena laukuma gala uz otru bez vilcināšanās, tādējādi ļaujot veikt dažus izšķirošus izrāvienus.

ILGUMS

LEDUS HOKEJS

Hokeja spēlē ir trīs periodi, katrs no tiem ilgst divdesmit minūtes. Tā kā periodu skaits ir nepāra skaits, hokejā nav pārtraukuma, bet pēc pirmā un otrā perioda ir divi 10-18 minūšu pārtraukumi.

FIELD HOKEJS

Arī hokejs uz laukuma sastāv no sešdesmit minūtēm, lai gan spēle ir sadalīta četrās piecpadsmit minūšu ceturtdaļās. Katrā ceturtdaļā ir īss 2-5 minūšu pārtraukums un piecpadsmit minūšu pārtraukums pēc otrās ceturtdaļas.

SPĒLES BEIGAS

LEDUS HOKEJS

Vairumā gadījumu hokeja spēle beidzas pēc trešā perioda, kad uzvarētāja komanda ir guvusi vairāk vārtu. Tomēr spēles nevar beigties neizšķirti, un tas nozīmē, ka neizšķirta gadījumā tiek ieviests pagarinājums. Šis pēkšņās nāves pagarinājums ilgst tikai piecas minūtes, un tas nozīmē, ka daudzas spēles beidzas ar soda metieniem.

Pēc soda metienu kārtas vairākas komandas spēlētāji mēģina gūt vārtus pretinieku vārtsargam. Ja pēc katras komandas trīs mēģinājumiem rezultāts joprojām ir neizšķirts, soda metienu kārta turpinās, līdz viena komanda galu galā gūst par vienu punktu vairāk nekā otra komanda.

FIELD HOKEJS

Laukuma hokeja spēlē uzvar tā komanda, kas guvusi vairāk punktu. Tomēr, ja ceturtās trešdaļas beigās rezultāts ir neizšķirts, vairākās līgās tiek izmantota atšķirīga taktika, kā izšķirt neizšķirtu. Dažās līgās vienkārši tiek pieņemts neizšķirts, nevienai no komandām neuzvarot. Citās līgās uzvarētāja noteikšanai tiek izmantoti viens vai divi pagarinājumi, kas parasti ilgst no astoņām līdz piecpadsmit minūtēm.

Pretējā gadījumā hokeja uz laukuma spēlēs tiek piemēroti soda metieni, līdzīgi kā hokejā uz ledus, taču parasti tiek izspēlēti nevis trīs, bet gan pieci labākie mači.